Luīze Veisa — ar Eiropu sirdī

Progresīva un nelokāma personība visa mūža garumā, aculieciniece daudziem nozīmīgiem 20. gadsimta notikumu pavērsieniem — Luīze Veisa (1893-1983) ir sniegusi neatsveramu ieguldījumu mūsdienu Eiropas veidošanā. Būdama apņēmīga intelektuāle un nenogurdināma aktīviste, viņa uzsāka ceļu pretim Eiropas ideālam. Luīze Veisa dzimusi 1893. gada 25. janvārī liberālā augstākās vidusšķiras ģimenē no Elzasas. 1914. gadā viņa iegūst prestižu kvalifikāciju (agrégation) un pēcāk kļūst par žurnālisti. No 20. gadsimta 20. gadiem viņa aktīvi darbojas, veicinot mieru un vienotību visā kontinentā.

Luīze Veisa ir arī kaismīga sieviešu tiesību aizstāve un aizvadītā gadsimta 30. gados organizē sufražistu demonstrācijas, cīnoties par vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm, kā arī par vīriešu un sieviešu pilsonisko un politisko tiesību vienlīdzību.

Pēc kara viņa apceļo pasauli, uzņemot dokumentālās filmas par etnogrāfiju. Viņa arī gūst plašu atpazīstamību, uzstājoties ar runām konferencēs, un raksta dažādus literāros darbus un biogrāfijas. Savās gaitās viņa sadarbojas ar dažiem no dižākajiem sava laika politiķiem un domātājiem.

Viņu ievēlē Eiropas Parlamentā pirmajās tiešajās un vispārējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 1979. gadā. Kā gados vecākā ievēlētā Eiropas Parlamenta locekle, viņa vada jaunievēlētā Eiropas Parlamenta konstitutīvo sēdi, uzstājoties ar pašu pirmo tā atklāšanas runu. Luīze Veisa aiziet mūžībā 1983. gadā.

1999. gadā, godinot Luīzes Veisas piemiņu, viņas vārdā tiek nosaukta Eiropas Parlamenta Strasbūras ēka, kurā atrodas Parlamenta plenārsēžu zāle.