Izstāde
Luīzes Veisas vēlmi tuvināt Eiropas valstis un vairot izpratni tās tautu vidū rosina Pirmajā pasaules karā piedzīvotās šausmas un — vēlāk — mērķis veidot labāku nākotni saviem līdzcilvēkiem. 1918. gadā viņa kļūst par vienu no iknedēļas laikraksta “L’Europe nouvelle” jeb “Jaunā Eiropa” dibinātājām. Laikraksta mērķis ir sniegt kvalitatīvu informāciju par starptautisko politiku un svarīgākajiem ekonomikas jautājumiem, tādējādi palīdzot kontinenta miera atjaunotājiem.
- gadā Luīze Veisa, pildot žurnālistes pienākumus, piedalās Versaļas miera līguma parakstīšanas ceremonijā, turklāt regulāri ziņo no Centrāleiropas un Austrumeiropas par ilgām un centieniem valstīs, kas atdzimst no Austroungārijas impērijas pelniem. Viņa arī dodas uz Krieviju, kur sagatavo ziņojumu Sarkanajam Krustam par reģioniem, kurus Padomju revolūcijas dēļ pārņēmis bads. Sabiedriskās aktīvistes gars viņā ir allaž možs — atgriezusies Francijā, Luīze organizē kampaņas ar mērķi palīdzēt Krievijas un Ukrainas bērniem, kuri nesaņem pietiekamu uzturu.
No 1920. gada līdz 1934. gadam Luīze Veisa ir galvenā redaktore laikrakstā “L’Europe nouvelle” un, šo amatu pildot, nokļūst daudzu Eiropas attīstībai nozīmīgu 20. gadsimta notikumu epicentrā. Viņa sadarbojas ar daudziem sava laika dižākajiem rakstniekiem, sākot no Pola Valerī līdz Leonam Blūmam, un bieži vien lūdz viņu palīdzību sava laikraksta ārpolitikas jautājumos.
Luīze regulāri dodas uz Ženēvu, no kurienes ziņo par norisēm saistībā ar Tautu Savienību un kur satiek Žanu Monē, ko tagad pazīst kā Eiropas Savienības pamatlicēju.
Iestājoties par taisnīgu mieru ar Vāciju, viņa palīdz popularizēt ideju par Eiropas integrāciju. Viņa atbalsta Lokarno līgumus, ar ko Eiropā tiek izveidota kolektīvās drošības sistēma, un aizstāv vērienīgo Eiropas federālās savienības projektu, kuru ierosinājis Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns.
Pakāpeniski Luīze Veisa izkaro savu vietu jomā, kurā izteikti dominē vīrieši — diplomātiskajā žurnālistikā. Parīzē viņa tiekas ar vadošajiem intelektuālo aprindu pārstāvjiem, diplomātiem un politiķiem. Luīzes reputācija tiek augsti novērtēta — 1925. gadā viņa kļūst par goda leģiona kavalieri. Tomēr mazāk nekā 10 gadus vēlāk viņa pārtrauc darboties žurnālistikā, jo skaidri redz, ka Hitlera nākšana pie varas Vācijā padarījusi Eiropas tuvināšanās ieceri par neiespējamu. Nu viņas mērķis ir veicināt mieru citos, ar žurnālistiku nesaistītos veidos.