Izstāde
- gadā Luīze Veisa Parīzē nodibina Nouvelle École de la Paix jeb Jauno miera skolu — privātu augstākās izglītības iestādi, kas slavenās Sorbonas Universitātes telpās rīko dažādas konferences un debates par starptautiskajām aktualitātēm un tobrīd nozīmīgākajiem politikas, ekonomikas, sociālās jomas un kultūras jautājumiem. Luīze vēlas attīstīt miera pedagoģiju un veidot jaunas zināšanas par konfliktu novēršanu.
Preses izdevums “L’Europe nouvelle” galvenokārt uzrunā vadošās elites pārstāvjus, taču Luīze Veisa vienlaikus meklē veidus, kā par savu miera vēstījumu informēt plašāku sabiedrību — studentus, uzņēmējus, mācībspēkus, ierēdņus.
Ik nedēļu norisinās konferences, kurās uzstājas politiķi, diplomāti, žurnālisti, augstskolu pasniedzēji, ekonomisti un rakstnieki. Viņi pasniedz lekcijas par tādiem tematiem kā globālā ekonomikas krīze, Eiropas robežas, totalitāro režīmu izcelšanās un Eiropas vienotība. Luīze Veisa nodrošina, ka tiek uzturēta cieša saikne ar Tautu Savienību — piedāvātas stažēšanās iespējas, piešķirtas pētniecības stipendijas un rīkoti mācību braucieni uz Ženēvu.
Tomēr saspīlētajā situācijā, kas valda aizvadītā gadsimta 30. gados, Jaunajai miera skolai darboties kļūst arvien sarežģītāk. Luīze Veisa ātri vien saprot, cik bīstams ir nacionālsociālisms. Viņas cerības un centieni tiek sagrauti, kad Tautu Savienībā ar runu uzstājas Trešā reiha propagandas ministrs Jozefs Gēbelss, kurš hitlerismu nodēvē par Eiropas kārtības pamatu. Viņš apgalvo, ka nacionālistiskā Vācija vēlas veicināt mieru tautu vidū.
Luīze Veisa nespēj izturēt šo bīstamo fanātismu un drīz vien jūtas spiesta pārtraukt savu darbību izglītības jomā un pievērsties citiem jautājumiem. 1932. gadā aizejot mūžībā Francijas ārlietu ministram Aristidam Briānam, mirst arī laikraksta “L'Europe nouvelle” pēdējās cerības uz mieru un Francijas un Vācijas salīgšanu. Uz Eiropas vienotību vēl jāpagaida.
