Izstāde
Pēc postošajiem kara gadiem Luīze Veisa jaunu izaicinājumu alkās sāk lūkoties pāri Eiropas robežām. Viņa vēlas savas idejas paust caur fotogrāfijām un, lai to īstenotu, apceļo pasauli un atklāj zemes un civilizācijas tālu ārpus Eiropas robežām.
Šajā pašā laikā Luīzei pieaug interese par Francijas Polemoloģijas institūtu — konfliktu pētniecības institūtu, kas nodarbojas ar bruņota konflikta pamatcēloņu izpēti. Vienlaikus viņa pievēršas daudzpusīgai literārajai darbībai: Luīze Veisa ir sarakstījusi romānus, biogrāfijas, lugas, esejas un ceļojumu piezīmes. Sešos sējumos iznākušais darbs “Mémoires d’une Européenne” jeb “Eiropietes atmiņas” 1978. gadā tiek godalgots ar Robēra Šūmana balvu par Eiropas vienotību.
Gadu gaitā viņa kā etnogrāfijas pētniece apmeklē Āziju, Āfriku, Tuvos Austrumus un Indijas subkontinentu. Aukstā kara laikā Luīze ir lieciniece ģeopolitiskiem, reliģiskiem, sociāliem un kulturāliem satricinājumiem, kas vieš izmaiņas trešās pasaules valstīs. Viņa uzņem vairākus desmitus dokumentālo un īsmetrāžas filmu un izrāda tās, rīkojot konferences daudzviet Eiropā.
Strasbūrā Luīze Veisa nodibina īpašu viņas vārdā nosauktu fondu, kas piešķir balvas cilvēkiem, kuri ar savu darbu devuši nozīmīgu ieguldījumu miera sekmēšanā un tautu tuvināšanā. Kopš 2005. gada Eiropas Žurnālistu apvienība ik gadu piešķir Luīzes Veisas balvu žurnālistiem, kas īpaši pievēršas norisēm Eiropā.
