Izstāde
- gadā pēc atgriešanās no Amerikas Savienotajām Valstīm Žans Monē ar ģimeni iegādājās bijušo lauku saimniecību Užarē, Ivelinā. Vēl nepaguvusi māju atjaunot, ģimene pārcēlās tur uz dzīvi. Šajā pieticīgajā mājoklī Monē dzīvoja un strādāja vairāk nekā trīsdesmit gadus, bet viņa sieva Silvija tur nodevās gleznošanai.
Užarē mājā Monē daudz laika pavadīja, apcerot Eiropas un tās iestāžu nākotni. Tieši aiz šīs mājas sienām 1950. gadā viņš attīstīja ideju projektam, no kura divus gadus vēlāk dzima Eiropas Ogļu un tērauda kopiena. Laikā, kad Monē neatradās kādā ārzemju ceļojumā, pie viņa bieži viesojās draugi un ārvalstu amatpersonas, kas vēlējās uzklausīt viņa padomu vai viedokli par jaunākajiem notikumiem. Piemēram, Užarē namā viesojušās tādas ievērojamas personas kā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers (Dwight Eisenhower), Francijas ministrs Robērs Šūmans, amerikāņu diplomāti Džons Makklojs (John McCloy) un Džordžs Bols (George Ball), britu finansists Ēriks Rolls (Eric Roll) un leiboristu līderis Džordžs Brauns (George Brown), kā arī Nīderlandes princis Bernhards (Bernhard). Pastāvīgo viesu vidū bija arī viņa uzticamie līdzstrādnieki, piemēram, Pjērs Urī (Pierre Uri), Robērs Maržolēns (Robert Marjolin) un Etjēns Hiršs (Etienne Hirsch).
Savu dienu Monē sāka ar pastaigu pa tuvējo lauku apkārtni un preses lasīšanu. Tad, izpildījis abus ikrīta rituālus, viņš brauca uz Parīzi, uz Foša avēniju, kur atradās viņa izveidotās Eiropas Savienoto Valstu rīcības komitejas biroja telpas. Taču sarunāties ar žurnālistiem un starptautisko preses izdevumu redaktoriem par Eiropas nākotni vislabāk viņam patika tieši sava mājokļa omulīgajā gaisotnē, sēžot pie kamīna uguns. Turpat, savās mājās, viņš arī sāka darbu pie “Memuāriem”, kas tika publicēti 1976. gadā.
Darbs, ko Monē veica sava mājokļa omulīgajā gaisotnē, guva lielu atzinību visā kontinentā: Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Žoržs Spenāls (Georges Spénale) 1975. gadā piešķīra viņam Eiropas Parlamenta Lielo zelta medaļu par nozīmīgu ieguldījumu vienotas Eiropas veidošanā. Užarē namam bija nozīmīga loma daudzos svarīgos Monē dzīves notikumos — šeit Monē 1976. gadā arī uzzināja par Eiropadomes lēmumu pasludināt viņu par “Eiropas goda pilsoni”. Monē aizgāja mūžībā savās mājās tuvinieku lokā 1979. gada 16. martā. Viņu apbedīja kapsētā Bazošā pie Gijonas.
Klausīties aplādi
Netālu no Parīzes kāda krāšņi zaļojoša parka viducī paslēpies glīts nams ar salmu jumtu un debesziliem slēģiem. Neticami, bet tieši aiz šīs dzīvojamās mājas sienām reiz tika zīmētas Eiropas nākotnes aprises, nostiprinot Eiropas vietu uz starptautiskās skatuves. Šajā mājā savulaik dzīvojis un strādājis viens no mūsdienu Eiropas Savienības pamatlicējiem Žans Monē (Jean Monnet).