Izstāde
- gada jūnijā Ķelnē notikušās Eiropadomes sanāksmes noslēgumā visu 15 Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji nolēma kodificēt Eiropas pilsoņu tiesības, tādējādi iedzīvotājiem redzamā veidā uzsverot šo tiesību lielo nozīmi un ietekmi. Eiropas Parlamentam šis lēmums bija kā uzvara. Iemesli šādai Eiropadomes attieksmes maiņai bija vairāki. No vienas puses, aizvien vairāk paplašinoties Eiropas Savienības kompetences jomām, pieauga iespējamība, ka ES iestāžu vai dalībvalstu rīcība kaut kādā veidā ietekmēs iedzīvotāju tiesības.
No otras puses, gaidāmais paplašināšanās process, Eiropas Savienībai uzņemot dalībvalstis, kurās vēl pirms neilga laika valdīja nedemokrātisks režīms, pastiprināja raizes par cilvēktiesību ievērošanu. Tādēļ pamattiesības un kopīgās vērtības bija nepieciešams apkopot vienā dokumentā, nodrošinot to aizsardzību Eiropas Savienības līmenī. Tobrīd bija svarīgi panākt, lai Eiropas Savienības pamattiesību sistēma būtu sakārtota, jo šīs tiesības arvien biežāk veidoja pamatu attiecībām ar citām valstīm ārpus ES.