Pilsoņu balss spēks: 20. gadsimta 80. gadi

20. gadsimta 80. gados Eiropas Kopienas turpināja attīstīties. Tām pievienojās vairāk valstu, tās sāka darbu pie vienotā tirgus izveides un centās uzlabot ārējās attiecības, kas nebija mainījušās kopš Aukstā kara sākuma. Kādi jautājumi bija aktuāli Eiropas vēlētājiem?

1984. gads: plašākas Eiropas pilsoņu iespējas ar spēcīgāku Parlamentu

1984. gadā iedzīvotāji no 10 dalībvalstīm balso vēlēšanās. To vidū nu ir arī Grieķija, kas Eiropas Kopienām pievienojās 1981. gadā.

ES pilsoņu balsojums tagad ietekmē Kopienas finanses: Eiropas Parlamenta pilnvaras ietvēra arī Kopienas budžetu.

Vēlēšanu gaidās EP deputāti izstrādāja konstitūciju, ko virzīja federālists un aktīvists Altjero Spinelli. Konstitūcijas mērķis bija reformēt Eiropas Kopienu iestādes, tuvinot tās pilsoņiem. Lai gan dalībvalstis par šo iniciatīvu neizrādīja īpašu interesi, tā apliecināja, kādas pūles Parlaments pielika, lai padarītu Eiropas Kopienas demokrātiskākas.

1989. gads: paplašināšanās līdz Vidusjūrai

1989. gadā Spānija un Portugāle jau trīs gadus bija Eiropas Kopienu dalībvalstis un piedalījās šajās vēlēšanās.

Paplašināšanās uz Eiropas dienvidiem Eiropas Kopienu dalībvalstīs palielināja reģionālās atšķirības. Lai pielāgotos šai situācijai, tika ieviesta kohēzijas politika. Eiropas Kopienu politikā tika integrēti struktūrfondi, kas paredzēti nabadzīgākajiem reģioniem, kā arī investīciju atvēlēšana stratēģiskiem mērķiem un daudzgadu plānošana. 

Eiropas Kopiena arvien vairāk saskārās ar liela mēroga vides katastrofām, tostarp Černobiļas katastrofu, satraucošu gaisa un ūdens piesārņojuma līmeni un caurumu ozona slānī. Pieauga sabiedrības izpratne par vides apdraudējumiem, un tika pievērsta uzmanība vajadzībai pēc Eiropas līmeņa vides politikas. Par to liecināja arī zaļo partiju pieaugošā popularitāte visā Eiropā.

Līdztekus šīm problēmām aizvien uzlabojās Eiropas integrācija. Tika pieņemts Vienotais Eiropas akts (1986. gadā) par kopēja tirgus izveidi: tika likvidēti šķēršļi tirdzniecībai Kopienā un tika saskaņoti standarti. Parlaments nu patiesi varēja ietekmēt likumdošanu ar procedūrām, ko dēvē par sadarbības un piekrišanas procedūru. Un, lai likumdošanu virzītu pareizajā gultnē, Parlamentam bija vajadzīgs demokrātisks pilsoņu balsojums.

Tika ieviesta programma “Erasmus”. Līdz 2022. gadam tā ir sniegusi akadēmiskās un profesionālās apmācības iespējas jau aptuveni 13 miljoniem dalībnieku. 

1988. gadā Eiropas Parlaments ieviesa Saharova balvu par domas brīvību. Parlaments ir apņēmies aizsargāt demokrātiju un vārda brīvību. Lai to veicinātu, tas piešķir balvu cilvēkiem, grupām un organizācijām, kas devušas izcilu ieguldījumu cilvēktiesību jomā. Pirmo balvu 1988. gadā saņēma Nelsons Mandela un Anatolijs Marčenko (pēc nāves).