Kopā pret problēmām: 21. gadsimta otrā desmitgade

ES saskārās ar jaunām problēmām, sākot no finanšu krīzes līdz Brexit. Kā uz to reaģēja vēlētāji?

2014. gads: šoreiz ir citādāk. Nāc. Runā. Panāc.  

Horvātija, kura Eiropas Savienībai bija pievienojusies 2013. gadā, pirmo reizi ievēlēja Eiropas Parlamentā savus pārstāvjus. 

Šīs bija pirmās vēlēšanas, kas norisinājās pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Jauns pavērsiens Eiropas Parlamentam bija vadošo kandidātu jeb Spitzenkandidaten process — politiskā grupa, kas saņēma visvairāk balsu, izvēlējās Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Tā kā Eiropas pilsoņu demokrātiskais balsojums ietekmēja to, kas kļūs par Komisijas priekšsēdētāju, politisko partiju vadošie kandidāti piedalījās televīzijas debatēs, intervijās un sanāksmēs, lai iedvesmotu vēlētājus.  

Dalībvalstu ekonomika sāka stagnēt. ES centās risināt krīzi valstīs, kurām ir parādsaistības, lai aizsargātu eiro stabilitāti un novērstu eirozonas sabrukumu. Eiropas Parlamenta Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes īpašā komiteja sniedza ieteikumus par to, kā ES šajā situācijā būtu jārīkojas. Parlaments atbalstīja Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas izveidi. Tā tiek pieņemta 2013. gadā, un tās mērķis ir novērst jauniešu bezdarbu vissmagāk skartajos ES reģionos.

2012. gadā Eiropas Parlaments piekrīt pretrunīgā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma kritiķiem, kuri apgalvo, ka dažviet nolīguma noteikumi par pirātismu internetā var apdraudēt pilsoņu brīvības. Parlaments šo nolīgumu noraida. 

Eiropas Parlaments un Ukrainas parlaments Kijivā apstiprināja nolīgumu, ar ko starp ES un Ukrainu izveido politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju. Eiropas uzmanība bija pievērsta Arābu pavasarim (2011. gads). Sīrijā sākās pilsoņu karš.