Eiropas Savienības paplašināšanās: 21. gadsimta sākums

Pievienojās 12 jaunas dalībvalstis, eiro kļuva par likumīgu maksāšanas līdzekli, un tika parakstīts Lisabonas līgums. Eiropas Savienībai turpmākā desmitgade bija īpaši nozīmīga. Kādi notikumi pamudināja eiropiešus piedalīties vēlēšanās? 

2004. gads: Eiropas lielākā paplašināšanās

2004. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās vairāk valstu nekā jebkad iepriekš. Savu balsi devās nodot vēlētāji no 10 jaunām dalībvalstīm: Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas. 

Eiropas Savienībai bija daudz darāmā. 2000. gada decembrī tika svinīgi proklamēta ES Pamattiesību harta, kurā noteiktas pilsoņu pamattiesības un brīvības.

Savukārt 2002. gadā 12 dalībvalstīs apgrozībā nonāca eiro. 

Politikas veidotāji domāja arī par Savienības sagatavošanu nākotnes izaicinājumiem. Nicas līgums (2001. gads) reformēja ES iestādes, lai ES varētu paplašināties un uzņemt Austrumeiropas valstis, un vēl vairāk palielināja Eiropas Parlamenta koplēmuma pilnvaras. EP deputāti aktīvi iesaistījās Eiropas Konventa darbā, kas 2003. gada jūlijā nāca klajā ar Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu. Divos referendumos (2005. gada maijā un jūnijā) šis projekts tika noraidīts, taču no tā radās Lisabonas līgums. 

2009. gads: finanšu krīze

2009. gada vēlēšanās piedalījās arī Bulgārija un Rumānija, kuras bija pievienojušās Eiropas Savienībai 2007. gadā.

2008. gada globālās finanšu krīzes ēnā ekonomika bija galvenais vēlēšanu kampaņās izvērstais jautājums, kam sekoja nodarbinātība un sociālā aizsardzība. Arī cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmām mudināja balsotājus piedalīties vēlēšanās.

Parlaments apstiprināja Pakalpojumu direktīvu ar mērķi attīstīt ES vienoto pakalpojumu tirgu. EP deputātiem — pilsoņu viedokļa paudējiem — ir bijusi būtiska loma, panākot vienošanos par šo pretrunīgo tematu.

Tajā pašā laikā tika ratificēts Lisabonas līgums, un līdz ar to stājās spēkā Pamattiesību harta. Tagad ES dalībvalstīm šis līgums bija jāīsteno.

Šajā laika periodā Eiropas Parlaments nodibināja balvas, kas stiprina Eiropas garu. Kopš 2007. gada sāka piešķirt LUX kino balvu, kas pievērš sabiedrības uzmanību filmām, kurās risinātie temati ir īpaši aktuāli Eiropas sabiedrībai. Eiropas Pilsoņu balva, ko piešķir kopš 2008. gada, godina izcilus Eiropas iedzīvotāju sasniegumus. Kopš 2008. gada piešķir arī Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvu jauniešu vadītiem projektiem, kas veicina Eiropas un starptautisko sapratni.