Izstāde
Kā veidojas Eiropa
2019. gads: šoreiz es balsošu
Kas pamudināja pilsoņus balsot 2019. gadā?
ES uzņēmās vadību COP 21 pieņemtajā Parīzes nolīgumā. Tā mērķis ir visā pasaulē samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi novērst krasu vidējās temperatūras paaugstināšanos. Eiropas Parlamentam bija būtiska loma, nosakot Eiropas pieeju sarunās un pieņemot no tām izrietošus ES tiesību aktus.
Reaģējot uz 2015. gada bēgļu krīzi, ES reformēja patvēruma sistēmu un stiprināja ES ārējās robežas.
Parīzē, Briselē un citās Eiropas pilsētās notika koordinēti teroristu uzbrukumi, par kuriem atbildību uzņēmās “Islāma valsts”. Reaģējot uz šiem uzbrukumiem, ES valstis vienojās stiprināt robežu drošību, uzlabot sadarbību starp izlūkdienestiem un novērst radikalizāciju.
2016. gadā Apvienotās Karalistes vēlētāji referendumā par Brexit ar nelielu balsu pārsvaru atbalsta izstāšanos no Eiropas Savienības.
Eiropas Savienībā tika atcelta maksa par viesabonēšanu. Tādējādi iedzīvotāji, ceļojot uz citu ES valsti, var izmantot savus mobilos tālruņus, nemaksājot vairāk kā savā valstī.
2016. gadā tika izveidots Eiropas Solidaritātes korpuss ar mērķi uzlabot bijušo Eiropas Brīvprātīgo dienestu un sniegt vēl vairāk iespēju Eiropas jauniešiem iesaistīties savas valsts vai ārvalstu projektos, kas nes labumu iedzīvotājiem.