Izstāde
2022. gada novembrī Eiropas Parlamenta deputāti svinīgā ceremonijā Strasbūrā Parlamenta atzīmēja priekšgājēja — Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējās asamblejas — izveidošanu 1952. gadā.
Ceremoniju atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa uzsvēra, ka 70 gadu laikā kopš Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējās asamblejas pirmās sanāksmes "šī Asambleja kļuvusi tikai arvien spēcīgāka". Viņa sacīja:
Eiropas Parlaments ir kļuvis par vienīgo tieši vēlēto, daudzvalodu un daudzpartiju starptautisko parlamentu pasaulē. Tā 705 tieši ievēlētie deputāti pārstāv Eiropas sabiedrības viedokļi(...). Un šodien šis parlaments vairāk nekā jebkad agrāk iestājas par pilsoņu demokrātiskās gribas un Eiropas demokrātisko vērtību saglabāšanu.
Pēc viņas uzrunas uzstājās trīs Parlamenta mītnes valstu premjerministri.
Šodienas Eiropas politisko projektu galvenokārt uz priekšu virza tālredzīgi pilsoņi, Eiropas iedzīvotāji. (..) [EP ir] viens no pasaules spēcīgākajiem likumdevējiem. Mūsdienās eiropieši var lepoties ar ceļu, ko ir kopīgi mērojuši. (..) Ar šī Parlamenta izveidi noslēdzās Eiropas valstu ilgā savstarpējās vardarbības vēsture, tas atspoguļo to labāko, kas mūsos, eiropiešos, ir.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro
Mēs nolēmām, ka pienācis laiks kaut ko kopīgi radīt septiņus gadus pēc Otrā pasaules kara. Tolaik cilvēkiem tika atņemtas pat tiesības dzīvot par to vien, ka viņi bija atšķirīgi, bet šodien mēs dzīvojam teritorijā, kur cilvēki ir brīvi. (..) Otrā pasaules kara laikā arī man pašam nebūtu bijušas tiesības būt brīvam: esmu ebreju izcelsmes liberālis, kurš ir precējies ar vīrieti. Bet šodien stāvu jūsu priekšā kā valdības vadītājs. Tieši šāds ir Eiropas projekts. Iespējams, mēs esam atšķirīgi, bet tieši šajā daudzveidībā slēpjas mūsu bagātība.
Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels
Strasbūra pārstāv Eiropas ideju — Eiropas, kurai ir zināma pagātne, bet kurai ir arī kopīga nākotne. (..) Un mēs nedrīkstam aizmirst to, kas ir Eiropa, no kurienes tā ir nākusi un kurp tā dodas.
Francijas premjerministre Elizabete Borna
Uzstājoties pēc premjerministriem, lielākā daļa EP septiņu politisko grupu vadītāju uzsvēra, ka Eiropai būs nākotne tikai tad, ja tā būs demokrātiska, kā arī aicināja iedzīvotāju interesēs dot Eiropas Parlamentam pilnas likumdošanas tiesības. Viņi norādīja, ka Eiropas pilsonība stiprina nacionālo pilsonību.
Parlamenta sākotnējais uzstādījums bija radīt politisku institūciju, kas būtu atvērta ikvienai dalībvalstij, nevis pret kādu no tām vērstos, un šo garu ir jāturpina iemiesot arī tagad un pielāgot laikiem, kuros dzīvojam. EP deputāti minēja izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa, un norādīja, ka būtu lietderīgi no jauna atklāt 1952. gada garu, kas noveda pie šīs iestādes izveides. Tika pausti arī kritiski un anti-eiropiski viedokļi, pēc kuriem priekšsēdētāja Metsola norādīja, ka tie tikai apliecina Parlamentā pastāvošo plurālismu, daudzveidību un demokrātiju.
Ceremonija noslēdzās ar Bēthovena "Odas priekam" atskaņojumu.
Robertas Metsolas atklāšanas runa (angliski)