Izstāde
Eiropas Parlamenta deputātiem Vācijas atkalapvienošanās ir vēsturiska iespēja pielikt punktu Eiropas sašķeltībai un stiprināt Eiropas politisko līdzsvaru, palīdzēt mazināt saspīlējumu un veicināt mieru Eiropā, sekmēt sadarbību starp Eiropas tautām un nostiprināt demokrātiju un plurālismu visā Eiropas kontinentā. Kamēr Eiropadome mēnešiem ilgi strādā pie divpadsmit dalībvalstu kopējās nostājas “Vācijas jautājumā”, Eiropas Parlaments vairākkārt uzsver, ka līdz ar Vācijas apvienošanos ir jāstiprina Eiropas Kopiena un jāveido tāda politiskā savienība, kas aptver visus ārpolitikas un drošības aspektus. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žaks Delors 1990. gada janvārī Parlamenta deputātiem paziņo, ka Vācijas Demokrātiskajai Republikai būs vieta Eiropas Kopienā, ja tā izteiks šādu vēlmi.
- gada 15. februārī Eiropas Parlaments izveido pagaidu komiteju, kuras uzdevums ir izvērtēt to, kā Vācijas apvienošanās process ietekmēs Eiropas Kopienu. Par ziņotāju ieceltais britu deputāts Alans Džons Donelijs (Alan John Donnelly) ķeras pie darba, lai noteiktu prioritātes un turpmāko ceļu. Ciešā sadarbībā ar Sabiedrotajiem abas Vācijas valstis apspriež 1990. gada 3. oktobrī plānotās oficiālās apvienošanās politiskos, ekonomiskos un finansiālos aspektus. Pagaidu komiteja jautājumos par Vācijas apvienošanos deviņus mēnešus ir centrālā ass, ap ko griežas viss Parlamenta darbs šajā jomā.
Komitejas divdesmit locekļu, tostarp trīs bijušo ārlietu ministru, darba uzmanības centrā vispirms ir Vācijas apvienošanās nosacījumi un tās iespējamā ietekme uz Kopienas iestāžu darbību. Īpašu uzmanību šī ad hoc komiteja velta jautājumam par nepieciešamību pārskatīt Eiropas līgumus. Vēl tā mēģina atrisināt ar budžetu un finansēm saistītās problēmas, ko Eiropas Kopienai radīs VDR pievienošana VFR. Pagaidu komiteja īpaši pievēršas arī jautājumiem par VDR komerciālajām saistībām un Vācijas apvienošanās ietekmi uz militārajām aliansēm. Darba gaitā pagaidu komiteja apkopo Parlamenta pastāvīgo komiteju atzinumus, lai labāk izvērtētu Vācijas valsts vienotības ietekmi uz Eiropas Kopienas kompetences jomām un kopējām politikas jomām.
Kamēr komiteja strādā un pirms vēl tā nākusi klajā ar darba rezultātiem, Parlamenta deputāti pieņem vairākas svarīgas rezolūcijas (1990. gada aprīlī, jūlijā un oktobrī) par Kopienas reakciju uz Vācijas apvienošanos un par apvienošanās ietekmi uz Kopienas darbību. Šajās rezolūcijās Eiropas Parlaments norāda, ka vienotai Vācijai ir jāpalīdz politiski un ekonomiski stiprināt Kopienu, tai jāsekmē gan bijušās VDR, gan Kopienas ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā attīstība, kā arī jāveido noderīga saikne starp Kopienu un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
