Jauktas rases pārstāvji karaļnamos

Izpētot Eiropas karaliskās ģimenes, atklājam, ka tajās ir bijuši ne tikai melnādaini, bet arī jauktas rases pārstāvji, kas Eiropā ir bijuši vēsturiski nozīmīgi.

Viena no šādām jauktas rases personām ir labi zināmā Anglijas un Īrijas karaliene Šarlote, kura 18. gadsimtā apprecējās ar karali Džordžu III. Šarlotes priekšteči ir nākuši no Meklenburgas-Štrelicas Vācijā. Uzskata, ka viņas ciltskokā ir vācieši, kā arī Portugāles karaliskās ģimenes melnādaino atzars, proti, Alfonso III un viņa mauru metrese.

Neskatoties uz to, ka laulība bija norunāta, viņu attiecības bija dziļas un mīlestības pilnas. Viņus vienoja īpaša mīlestība pret mūziku un mākslu.

Tomēr Šarlote savas rases dēļ piedzīvoja diskrimināciju. Reizēm izteikto "mulates" īpašību dēļ viņa tika raksturota kā neglīta. Un tomēr, kā redzams karalienes gleznās, šo piezīmju pamatā bija rasistiski uzskati par to, kas ir skaistums.

No otras puses, daži vēsturnieki apgalvo, ka viņas Āfrikas izcelsme tiek apšaubīta, neskatoties uz spēcīgiem pierādījumiem par pretējo.

Tas joprojām ir nepārtrauktu debašu temats, jo īpaši ņemot vērā to, kādus secinājumus varētu izdarīt, pamatojoties uz šo apgalvojumu. Piemēram, tas nozīmētu, ka viņas mazmeita karaliene Viktorija, kā arī viņas pēcnācēji būtu melnādaino izcelsmes.

Šķiet acīmredzami, ka jautājums par rasi turpina raisīt karstas diskusijas ne tikai par karalieni Šarloti, bet arī par to, kādiem standartiem personai vajadzētu atbilst, lai nākotnē kļūtu par likumīgu troņmantnieku visā Eiropā.

Šarlote bija inteliģenta sieviete, kura par spīti savam "izskatam" iemantoja plašu slavu, pateicoties saviem politiskajiem uzskatiem, jo īpaši saistībā ar nostāju pret verdzību, kā arī muzikālajiem talantiem. Viņa kļuva par 15 bērnu māti, un 13 no šiem bērniem izdzīvoja līdz pilngadībai. Viņa ir labi zināma pat Amerikā, jo viņas vārdā ir nosaukta kāda Ziemeļkarolīnas štata pilsēta.

Interesanti, ka karaliene Šarlote, iespējams, netiek atzīta par pirmo jauktās rases Anglijas karalieni.

Eno karaliene Filipa, kura dzimusi 1310. gadā Valensjēnā, Francijā, bija melnādaino mauru izcelsmes. Viņa apprecējās ar Jorkas Edvardu, kurš tieši pirms laulībām 1328. gadā kļuva par Anglijas karali Edvardu III. Viņa kļuva par karalieni aptuveni divus gadus pēc vīra kāpšanas tronī 1330. gadā.

Atšķirībā no Šarlotes viņa netika nepamatoti kritizēta saistībā ar savu rasi un fizisko izskatu. Tā vietā viduslaiku rakstnieks Džošua Bārnss viņu raksturoja kā "ļoti labu un apburošu personu, kura bija jaukāka un tikumīgāka par lielāko daļu citu dāmu".

Ir iespējams, ka jauktas rases karaļi, karalienes un monarhi visā Eiropā ir gan valdījuši pagātnē, gan valda arī šobrīd. Neskatoties uz mēģinājumiem tos dzēst no vēstures hronikām, gleznotāji, rakstnieki (piemēram, Ešenbaha "Parzival") un progresīvie vēsturnieki kopējā Eiropas kontekstā arvien stāsta par jauktas rases karaļiem, karalienēm un citām svarīgām personām.

Arī šodien pastāv jauktas rases karaliskie pāri, piemēram, Lihtenšteinas princese Andžela un princis Maksimiliāns, princis Harijs un Saseksas hercogiene Megana, kā arī Austrijas grāfiene Marija un grāfs Ferdinands Leopolds Jozefs fon Hābsburgs. Tā nav novirze no normatīvajiem standartiem attiecībā uz to, kas ir "pareiza" karaliskā savienība, bet gan stāsts par cilvēkiem, kuri ir apņēmušies rūpēties viens par otru.

Tāpēc, atzīstot un pieņemot to, ka ikviens ir cilvēcīgs un cienījams, mēs varam triumfējoši stāstīt par jauktas rases cilvēkiem, kuriem ir bijusi liela nozīme garajā un bagātajā Eiropas vēsturē.